vārds
vārds lietvārds; vīriešu dzimte
1.Mazākā patstāvīgā strukturāli semantiska valodas pamatvienība, kas apzīmē kādu priekšmetu, parādību, norisi, pazīmi, attieksmi starp tiem.
PiemēriVārda nozīme.
- Vārda nozīme.
- Valodas vārdu krājums.
- Izrunāt, izlasīt, uzrakstīt vārdu.
- Dalīt vārdu zilbēs.
- Vārdu atvasināšana.
- Lamu vārds.
Stabili vārdu savienojumiAizgūts vārds. Aktīvais vārdu krājums.
- Aizgūts vārds joma: valodniecība — no citas valodas pārņemts vārds.
- Aktīvais vārdu krājums — joma: valodniecība vārdu krājums, kuru runātājs brīvi un regulāri lieto saziņā; aktīvā leksika.
- Apstākļa vārds — vārds, kas apzīmē darbības vai stāvokļa pazīmi (darbības vietu, laiku, veidu u. tml.); adverbs.
- Atslēgas vārds — atslēgvārds.
- Darbības vārds — joma: valodniecība vārdšķira, pie kuras pieder lokāmi vārdi, kuri izsaka darbību vai stāvokli.
- Daudzstāvīgs lamu vārds — sarunvaloda ļoti rupjš lamu vārds.
- Iesprausts vārds — vārds (vārdu savienojums), kas niansē teikuma saturu un ir sintaktiski neatkarīgs.
- Iestarpināts vārdu savienojums — vārds (vārdu savienojums), kas izsaka blakus paskaidrojumu vai piezīmi par teikumā minēto un ir sintaktiski neatkarīgs.
- Īpašības vārds — joma: valodniecība vārds, kas nosauc priekšmeta pazīmi; adjektīvs.
- Neatkarīgais vārds joma: valodniecība — vārdkopas komponents, kam pakārtots cits (atkarīgais) vārds.
- Nekārtns darbības vārds joma: valodniecība — darbības vārds, kas tiek locīts atšķirīgi no valodas konjugāciju sistēmas (piem., latviešu valodas darbības vārdi – iet, dot, būt).
- Neregulārs darbības vārds joma: valodniecība — darbības vārds, kas tiek locīts atšķirīgi no valodas konjugāciju sistēmas (piem., latviešu valodas darbības vārdi – iet, dot, būt).
- Nomenklatūras vārds joma: valodniecība — saliktā nosaukumā ietilpstošais sugas vārds, kas norāda nosauktā objekta kategoriālo piederību.
- Pamata skaitļa vārds joma: valodniecība — skaitļa vārds, kas izsaka skaitu.
- Pasīvais vārdu krājums — kādas valodas vārdu kopums, ko cilvēks saprot, bet nelieto.
- Paskaidrojoša vārdu grupa — joma: valodniecība sintaktiska konstrukcija, ko veido ievadītājvārds kopā ar vārdu vai vārdu savienojumu, kas paskaidro kādu no teikuma locekļiem.
- Patstāvīgs vārds — joma: valodniecība vārds, kam ir patstāvīga leksiska nozīme un kas teikumā var būt teikuma loceklis.
- Pārnest vārdu (jaunā rindā) — uzrakstīt teksta rindā neietilpināmo vārda daļu nākamās rindas sākumā.
- Vārda burtiskajā nozīmē — vārda tiešajā nozīmē.
- Vārda grafiskais attēls — joma: valodniecība vārds rakstītā veidā.
- Vārda leksiskā nozīme joma: valodniecība — nozīme, kas piemīt vārdam visās tā gramatiskajās formās.
- Vārda tiešā nozīme joma: valodniecība — daudznozīmīga vārda pamatnozīme un daļa atvasināto nozīmju, kam mūsdienu valodā nav tēlaina nozīmes pārnesuma.
- Vārda tiešā nozīmē — burtiski.
- Vārdu kārta — joma: valodniecība vārdu secība, kas raksturīga kādas valodas teikumiem.
- Vārdu kārtība — vārdu secība, kas raksturīga kādas valodas teikumiem.
- Vārdu rotaļa — vārdu spēle.
- Vārdu šķira — vārdu gramatiskā kategorija, ko raksturo formu, nozīmju un sintaktiskā lietojuma kopīgums; vārdšķira.
2.Valodas vienība, ar ko apzīmē kādu personu; arī uzvārds, parasti kopā ar šādu valodas vienību; personvārds.
PiemēriIzplatītākais vīrieša vārds.
- Izplatītākais vīrieša vārds.
Stabili vārdu savienojumiIedot vārdu. Iegūt vārdu. Kristītais vārds.
- Iedot vārdu — nosaukt (ko) kādā vārdā.
- Iegūt vārdu — 1. Kļūt plaši pazīstamam, slavenam (piem., ar radošu darbu).2. Tikt nosauktam.
- Kristītais vārds — vārds, kurā (bērns) nosaukts kristības ceremonijā.
- Tēva vārds — tēva priekšvārds (personvārds); tēvvārds.
- Uz (kāda) vārda — tā, ka (kā) īpašuma, lietošanas u. tml. tiesības ir saistītas ar noteiktu (vārdā un uzvārdā nosaukto) personu.
- Vārda brāļi — vīrieši ar vienādu vārdu.
- Vārda māsas — sievietes, kam ir vienādi priekšvārdi.
2.1.Valodas vienība, ar ko apzīmē kādu dzīvnieku, teritorijas, vides objektu u. tml.
PiemēriKucēna vārds.
- Kucēna vārds.
- Upju vārdi.
Stabili vārdu savienojumiMāju vārds. Vietu vārdi.
- Māju vārds — lauku saimniecības nosaukums.
- Vietu vārdi — vietvārdi.
2.2.Valodas vienība, ar ko apzīmē kādu mitoloģisku, reliģisku būtni, arī mākslas tēlu.
PiemēriSengrieķu dievu vārdi.
- Sengrieķu dievu vārdi.
- Lugas varoņa vārds.
2.3.kopā ar: ģenitīvs; formā: lokatīvs Pārstāvot ko, aizstāvot kā intereses (runāt, darboties); pamatojoties (uz ko), izmantojot (kāda, kā) pilnvarojumu.
Stabili vārdu savienojumiVisu vārdā.
- Visu vārdā — pārstāvot visu kādu personu loku, paužot to viedokli.
2.4.pārnestā nozīmē Atpazīstamība, popularitāte.
PiemēriMākslinieks ar vārdu.
- Mākslinieks ar vārdu.
3.Attiecīgs valodas vienību savienojums, kopums, kas ir izmantots kāda satura izpausmei; izteikums, teksts, kura saturs ir pausts ar šādām valodas vienībām.
PiemēriLabi vārdi.
- Labi vārdi.
- Ļauni vārdi.
- Uzrakstīt kādu mīļu vārdu.
- Rakstītais vārds.
Stabili vārdu savienojumiAizlikt (labu) vārdu. Aizmest kādu (labu) vārdu.
- Aizlikt (labu) vārdu idioma — teikt ko kāda labā, aizrunāt par kādu.
- Aizmest kādu (labu) vārdu idioma — teikt ko kāda labā, aizrunāt par kādu.
- Ar vārdu sakot — lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
- Ar vienu vārdu sakot — lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
- Citiem vārdiem sakot — lieto, lai norādītu uz iepriekš teiktā citādu, parasti tiešāku, skaidrāku, formulējumu.
- Dažos vārdos — īsumā, īsi.
- Dieva vārds — Bībeles teksts.
- Gala vārds — galavārds.
- Ne vārda — nekā (neteikt, neziņot u. tml.).
- Nedaudzos vārdos — īsi, īsumā (runāt, rakstīt par ko).
- Neminēt ne vārda idioma — neteikt neko, noklusēt.
- Norakstīt vārds vārdā — precīzi pārrakstīt tekstu, bez izlaidumiem un iestarpinājumiem.
- Norakstīt vārdu pa vārdam — precīzi pārrakstīt tekstu, bez izlaidumiem un iestarpinājumiem.
- Noteicošais vārds — saka par to, kas izšķir ko, ievērojami ietekmē ko.
- Ņemt vārdus atpakaļ idioma — atteikties no saviem vārdiem.
- Pārmīt dažus vārdus — mazliet parunāties.
- Pēdējais vārds — 1. Galavārds kādā jautājumā.2. Noslēguma runa, ko saka tiesājamais tiesas sēdes beigās pirms sprieduma pasludināšanas.
- Piemini manus vārdus — saka, brīdinot, ka notiks tā, kā teikts.
- Rotaļāties ar vārdiem — runāt nepārdomāti, nedomājot par sekām.
- Rupji vārdi — rupjības.
- Saukt lietas īstajos vārdos — runāt tieši, atklāti, bez aplinkiem.
- Skaļi vārdi — izteiksmīgi, arī jūsmīgi vārdi, kas (parasti) nav pamatoti satura, faktu ziņā.
- Spēlēties ar vārdiem — runāt nenopietni, divdomīgi.
- Tērēt vārdus idioma — runāt, rakstīt (parasti veltīgi).
- Trūkst vārdu idioma — saka, apliecinot, ka attieksme, emocionālais stāvoklis ir tik spēcīgs, ka to grūti paust vārdos.
- Turēt doto vārdu idioma — darīt, rīkoties tā, kā solīts.
- Turēt pie dotā vārda idioma — sekot, lai kāds izpilda solījumu.
- Turēt pie vārda idioma — sekot, lai kāds izpilda solījumu.
- Turēt savu vārdu idioma — darīt, rīkoties tā, kā solīts.
- Vārda brīvība — tiesības atklāti paust savus uzskatus.
- Vārda māksla — daiļliteratūra.
- Vārda mākslinieks — rakstnieks, dzejnieks.
- Vārda meistars — izcils rakstnieks, dzejnieks.
- Vārds vārdā — precīzi, pilnīgi atkārtojot, arī tulkojot (kādu izteikumu, tekstu).
- Vārdu pa vārdam — precīzi, pilnīgi atkārtojot, arī tulkojot (kādu izteikumu, tekstu).
- Zelta vārdi idioma — ļoti labs, pareizs izteikums, doma.
3.1.bieži formā: daudzskaitlis Runas valoda; mutvārdi.
Stabili vārdu savienojumiBez vārda runas. Būt paskopam vārdos.
- Bez vārda runas — neko neiebilstot.
- Būt paskopam vārdos — runāt samērā īsi, neizvērsti.
- Dzīvais vārds — runātais vārds.
- Izņemt vārdus no mutes idioma — sarunvaloda pasacīt tieši to, ko gribējis teikt kāds cits.
- Īsos vārdos — pavisam īsi (sacīt, runāt).
- Kaisīt vārdus vējā idioma — veltīgi runāt.
- Klausīt uz vārda — tūlīt klausīt, bez ierunām klausīt.
- Neņemt mutē vārdus idioma — neizrunāt, neteikt, nelietot savā runā.
- Nolasīt vārdus no lūpām — saprast (izteikumu) pēc runas orgānu redzamajām kustībām.
- Ņemt mutē vārdus idioma — teikt, pieminēt, lietot savā runā.
- Pāriet no vārdiem pie darbiem — sākt darīt.
- Ticēt uz vārda idioma — pilnīgi ticēt kāda teiktajam.
- Vārds pa vārdam idioma — saka, ja saruna kļūst dzīvāka, dedzīgāka.
- Vārdu izmaiņa — strīds.
- Vārdu karš — spraiga, skaļa viedokļu izteikšana domstarpību gadījumā.
- Vārdu pārmaiņa — strīds.
3.2.formā: daudzskaitlis Teksts (vokālam skaņdarbam, parasti dziesmai).
PiemēriKora dziesmu cikls ar tautasdziesmas vārdiem.
- Kora dziesmu cikls ar tautasdziesmas vārdiem.
Stabili vārdu savienojumiDziesma bez vārdiem.
- Dziesma bez vārdiem — neliels instrumentāls skaņdarbs, kas pēc struktūras un rakstura ir līdzīgs dziesmai.
3.3.formā: daudzskaitlis Izteikums, teksts, arī šādām valodas vienībām līdzīgi skaņu savienojumi, ar kuriem maģiskos rituālos ietekmē, piem., cilvēkus, dzīvniekus, garus, parādības apkārtējā vidē.
PiemēriBuramie vārdi.
- Buramie vārdi.
Stabili vārdu savienojumiPirts vārdi. Uguns vārdi.
- Pirts vārdi — maģiskas formulas, kuras skaitīja, pirtī ejot, peroties un iznākot no pirts.
- Uguns vārdi — buramie vārdi, ar kuriem ietekmē uguni.
Stabili vārdu savienojumiGoda vārds. Turēties uz goda vārda. Uz goda vārda. Vīrs un vārds.
- Goda vārds — 1. Saka, ja grib pārliecināt kādu par teiktā patiesīgumu; patiesi.2. Solījums, kura izpildīšana saistīta tikai ar kāda godīgumu, apzinīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem; godavārds (1).3. Uzvārds, arī vārds; godavārds (2).
- Turēties uz goda vārda idioma — sarunvaloda būt tādam, kura izturība, derīgums lietošanai izraisa šaubas.
- Uz goda vārda idioma — paļaujoties uz kāda godīgumu.
- Vīrs un vārds idioma — saka, apliecinot, ka solījums tiks izpildīts.