Paplašinātā meklēšana

Meklējam vārds.

Atrasts vārdos (40):

Atrasts vārdu savienojumos (33):

Atrasts skaidrojumos (161):

aizguvums Aizgūts vārds vai vārdu savienojums.
priedēkļvārds Ar priedēkli atvasināts vārds.
paraksts Ar roku uzrakstīts paša vārds un uzvārds (pilnā vai saīsinātā formā un ierastā, nemainīgā veidolā), kas ko apstiprina, apliecina.
atslēgas vārds atslēgvārds.
relatīvais pronomens attieksmes vietniekvārds.
derivāts Atvasinājums; vārds, kas atvasināts no cita vārda.
liekvārds Bieži sastopams vārds, ko informācijas meklēšanā ir lietderīgi atmest.
personvārds Cilvēka priekšvārds.
gājējs Cilvēks, kas iet, dodas (uz noteiktu mērķi, kuru izsaka pievienotais lietvārds).
kauzatīvs verbs darbības vārds, kas izsaka darbības vai stāvokļa ierosinājumu (dzirdīt – likt dzert).
nekārtns darbības vārds darbības vārds, kas tiek locīts atšķirīgi no valodas konjugāciju sistēmas (piem., latviešu valodas darbības vārdi – iet, dot, būt).
neregulārs darbības vārds darbības vārds, kas tiek locīts atšķirīgi no valodas konjugāciju sistēmas (piem., latviešu valodas darbības vārdi – iet, dot, būt).
bezpersonas verbs darbības vārds, ko parasti lieto 3. personas formā bez norādījuma uz darītāju; vienpersonas verbs.
nomens Deklinējamas vārdšķiras vārds (piem., lietvārds, īpašības vārds, skaitļa vārds).
vārdadiena Diena, kad kalendārā atzīmēts attiecīgais cilvēka vārds; attiecīgā gadadiena.
prozaisms Dzejā izmantots vārds vai izteiciens, kas parasti ir raksturīgs ikdienas valodai.
pēdējais vārds Galavārds kādā jautājumā.
gala vārds galavārds.
pamatvārds Galvenais, būtiskākais vārds (kādā jomā).
teikums Gramatiski saistītu vārdu savienojums vai atsevišķs vārds, kas izsaka relatīvi pabeigtu domu.
niks Iesauka; segvārds (parasti interneta portālu komentāros).
attieksmes adjektīvs īpašības vārds, kas norāda uz nemainīgu vai relatīvu priekšmeta pazīmi un kam nav salīdzināmo pakāpju.
vietvārds Īpašvārds, ar ko apzīmē kādu ģeogrāfisku objektu.
onīms Īpašvārds.
brahiloģisms Īss, aforistisks folkloras sacerējums (piem., sakāmvārds, paruna, mīkla).
pseidonīms Izdomāts vārds vai uzvārds, ko pieņemt īstā vārda vai uzvārda vietā.
segvārds Izdomāts vārds, ko izmanto saziņai interneta vidē.
segvārds Izdomāts vārds, kurā (kādu, ko) sauc konspirācijas nolūkā.
interjekcija Izsauksmes vārds.
apvidvārds Kādas izloksnes vārds.
pilnvarošanas kods kods, ko veido lietotāja identifikācijas informācija (piem., lietotājvārds, lietotāja numurs) un parole; autorizācijas kods.
autorizācijas kods kods, ko veido lietotāja identifikācijas informācija (piem., lietotājvārds, lietotāja numurs) un parole; pilnvarošanas kods.
pēdiņa Lieto, lai norādītu, ka vārds vai vārdu savienojums jāsaprot pārnestā nozīmē.
pavārds Lietotājvārds (internetā).
deminutīvs Lietvārds vai īpašības vārds pamazinājuma formā; lietvārda vai īpašības vārda pamazinājuma forma.
īpašvārds Lietvārds, ar ko apzīmē vienu no līdzīgiem kādā noteiktā grupā.
sugasvārds Lietvārds, ar ko apzīmē visus līdzīgos kādā noteiktā grupā; sugas vārds.
sugas vārds lietvārds, ar ko apzīmē visus līdzīgos kādā noteiktā grupā; sugasvārds.
refleksīvais lietvārds lietvārds, kam ir atgriezeniskas skaitļa, dzimtes, locījuma galotnes.
darītājvārds Lietvārds, kas apzīmē darbības veicēju.
daudzskaitlinieks Lietvārds, kas lietojams tikai vai galvenokārt daudzskaitlī.
vienskaitlinieks Lietvārds, kas lietojams tikai vai galvenokārt vienskaitlī.
substantīvs Lietvārds.
titulloma Lugas galvenā varoņa loma, kura vārds saskan ar lugas nosaukumu.
daudzstāvīgs lamu vārds ļoti rupjš lamu vārds.
čabulītis Mīlinājuma vārds, ar kuru uzrunā ļoti tuvu, mīļu cilvēku.
izsauksmes Nelokāms vārds, ko izmanto īsai, emocionālai jūtu, gribas vai īstenības parādību attēlojuma un vērtējuma izteikšanai; interjekcija.
pusvārds Nepilns vārds.
tirliņš Neveikls, nemākulīgs cilvēks; lamuvārds, ar ko apzīmē cilvēku, kurš rīkojies pēc runātāja domām nepareizi, neveikli, nemākulīgi.
nevārds Nevēlams vārds vai izteiciens.
pārcēlums No citas valodas paņemts vārds vai teiciens oriģinālrakstībā; nepārveidots aizguvums.
aizgūts vārds no citas valodas pārņemts vārds.
no- Norāda uz laikposmu, kas ir īsi pirms tā, ko izsaka pamatvārds.
pa- Norāda uz līdzīgumu, atbilstību tam, ko izsaka pamatvārds; norāda uz pamazinājumu vai pakārtojumu.
aiz- Norāda uz vietu, kas atrodas aiz tā vai otrā pusē tam, ko izsaka pamatvārds.
pār- Norāda uz vietu, kura atrodas otrā pusē tam, ko izsaka pamatvārds.
pa- Norāda uz vietu, telpu, kura atrodas zem tā, apakšā tam, ko izsaka pamatvārds.
pie- Norāda uz vietu, teritoriju, kas atrodas blakus, klāt tam, ko izsaka pamatvārds.
ie- Norāda, ka ar priedēkļvārdu apzīmētais rodas, ir lietojams tajā, ko nosauc pamatvārds.
ne- Norāda, ka fizikālais lielums, ko apzīmē pamatvārds, ir samērā mazs.
at- Norāda, ka priedēkļvārds apzīmē to, kas vērsts atpakaļ.
pulksten Norāda, ka skaitļa vārds apzīmē pulksteņa laiku.
bez- Norāda, ka trūkst, nav tā, ko izsaka pamatvārds, tā sakne.
vecvārds Novecojis vārds, ko mūsdienu valodā lieto reti vai nelieto nemaz.
arhaisms Novecojis vārds, ko mūsdienu valodā vairs nelieto vai lieto ļoti reti; vecvārds.
senvārds Novecojis vārds, ko mūsdienu valodā vairs nelieto vai lieto reti; arhaisms.
metafora Nozīmes pārnesums, kas balstās uz divu jēdzienu līdzību; vārds vai vārdu savienojums, kam ir šāds nozīmes pārnesums.
dzimšanas apliecība oficiāls dokuments, kurā norādīts bērna vārds, uzvārds, dzimšanas datums un vieta, kā arī ziņas par vecākiem.
miršanas apliecība oficiāls dokuments, kurā norādīts mirušās personas vārds, uzvārds, miršanas datums un vieta, kā arī nāves cēlonis.
tapt Palīgvārds darbības vārdu ciešamās kārtas vienkāršo laiku formu veidošanai; tikt [1].
prievārds Palīgvārds, kas saista patstāvīgas nozīmes vārdus un norāda uz sintaktiskajām attieksmēm starp tiem, kā arī ar savu nozīmi atklāj un precizē šo attieksmju saturu un raksturu; prepozīcija.
partikula Palīgvārds, kas vārdam, vārdu savienojumam vai teikumam piešķir īpašu nozīmes niansi.
artikuls Palīgvārds, ko dažās valodās lieto kopā ar lietvārdu noteiktības vai nenoteiktības, arī dzimtes, skaitļa, locījuma gramatiskās kategorijas izteikšanai.
pievārds Papildu vārds (uzvārds, iesauka u. tml.).
trops Pārnestā nozīmē lietots vārds vai vārdu savienojums.
izsvītrot Pārsvītrojot norādīt, ka (teksta daļa, vārds) vairs neietilpst (tekstā).
teikuma loceklis patstāvīgs vārds, kurš teikumā viens pats vai kopā ar palīgvārdiem veic kādu sintaktisku funkciju.
priekšvārds Personas vārds.
patronīms Personvārds (parasti uzvārds, iesauka vai tēvvārds), kas darināts no tēva (vai tēva līnijas) senču vārda.
uzvārds Personvārds, kas norāda piederību pie noteiktas ģimenes, dzimtas.
antroponīms Personvārds.
labrīt Pieklājības teiciens, vārds, ko lieto sasveicinoties no rīta.
labvakar Pieklājības teiciens, vārds, ko lieto, sasveicinoties vakarā.
labdien Pieklājības teiciens, vārds, sasveicinoties dienā.
uzmunsturēt Pieņemt (kādu kuģa) komandā (vārds lietots 20. gs. sākumā, vidū).
antonīms Pretējas nozīmes vārds (piem., "balts" – "melns").
prepozīcija Prievārds.
dzīvais vārds runātais vārds.
vulgārisms Rupjš, nepieklājīgs vārds vai teiciens.
jēlība Rupjš, piedauzīgs, neķītrs vārds, izteiciens.
sakāmais vārds sakāmvārds.
vispārākā pakāpe salīdzināmā pakāpe, kurā vārds nosauc īpašību, pazīmi, kam ir vislielākā intensitāte, izpausme.
nomenklatūras vārds saliktā nosaukumā ietilpstošais sugas vārds, kas norāda nosauktā objekta kategoriālo piederību.
meitas uzvārds sievietes uzvārds pirms laulībām.
paskaidrojoša vārdu grupa sintaktiska konstrukcija, ko veido ievadītājvārds kopā ar vārdu vai vārdu savienojumu, kas paskaidro kādu no teikuma locekļiem.
pamata skaitļa vārds skaitļa vārds, kas izsaka skaitu.
kārtas skaitļa vārds skaitļa vārds, kas norāda kārtību, kādā priekšmeti atrodas vai seko cits citam, tos minot vai skaitot.
mantra Skaņa vai vārds, ko atkārto, lai veicinātu koncentrēšanos meditācijā (sākotnēji hinduismā un budismā).
kriptonīms Slepens nosaukums; šifra vārds; arī kods.
parole Slepens, iepriekš norunāts vārds vai frāze, ko izmanto par pazīšanās zīmi (piem., konspiratīvā, izlūkošanas, militārā darbībā).
godavārds Solījums, kura izpildīšana saistīta tikai ar kāda godīgumu, apzinīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem; goda vārds.
goda vārds Solījums, kura izpildīšana saistīta tikai ar kāda godīgumu, apzinīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem; godavārds (1).
teiciens Stabils, tradicionāls vārdu savienojums vai izteikums, kas ietver kādu dzīves gudrību; paruna, sakāmvārds, aforisms.
vokābuls Svešvalodas vārds ar tulkojumu, parasti dzimtajā valodā.
iesauka Šāds vārds, vārdu savienojums, kurā sauc, piem., dzīvnieku, priekšmetu.
šķirkļa vārds šķirklī aplūkotais (skaidrotais vai tulkotais) vārds.
nepārejošs Tāds (darbības vārds), kam nevar pievienot papildinātāju akuzatīvā (bez prievārda); intransitīvs.
transitīvs Tāds (darbības vārds), kam var pievienot papildinātāju akuzatīvā (bez prievārda); pārejošs.
pārejošs Tāds (darbības vārds), kam var pievienot papildinātāju akuzatīvā (bez prievārda); transitīvs.
intransitīvs Tāds (darbības vārds), kas nevar sev pievienot papildinātāju akuzatīvā (bez prievārda); nepārejošs.
kopdzimtes Tāds (lietvārds), kas lietojams gan kā vīriešu, gan kā sieviešu dzimtes vārds.
iedomāts Tāds (piem., skaitlis, vārds), ko izvēlas domās.
bezgalotnes Tāds (piem., vārds), kam nav galotnes.
bezpersonas Tāds (teikums, konstrukcija, vārds), kam nav gramatiskās personas vai kas ir ierobežots personas formu ziņā.
bezpriedēkļa Tāds (vārds), kam nav priedēkļa.
nepazīstams Tāds, kura vārds, personība nav zināmi; tāds, kas nav tuvāk iepazīts.
tēva vārds tēva priekšvārds (personvārds); tēvvārds.
tēvvārds Tēva vārds (valodās, kur to lieto pēcteču personvārdu sastāvā).
neoloģisms Tikko vai nesen darināts vārds; jaunvārds.
jaundarinājums Tikko vai nesen radīts jauns vārds vai atvasinājums; jaunvārds.
jaunvārds Tikko vai nesen radīts, valodā ieviests vārds; neoloģisms.
uzmunsturēties Tikt pieņemtam (kuģa) komandā (vārds lietots 20. gs. sākumā, vidū).
saulīte Uzruna (ar mīļuma, maiguma pieskaņu); vārds, kādā (parasti ar maigumu, ar mīlestību) dēvē kādu personu.
goda vārds Uzvārds, arī vārds; godavārds (2).
godavārds Uzvārds, arī vārds.
leksēma Valodas leksiskās sistēmas pamatvienība – vārds (arī stabila vārdkopa) ar visām tā gramatiskajām formām un nozīmēm.
vārds Valodas vienība, ar ko apzīmē kādu personu; arī uzvārds, parasti kopā ar šādu valodas vienību; personvārds.
neatkarīgais vārds vārdkopas komponents, kam pakārtots cits (atkarīgais) vārds.
skaidrojošā vārdnīca vārdnīca, kurā vārdu, to savienojumu nozīmes, lietojums atspoguļots ar skaidrojumiem tādā pašā valodā, kādā ir šķirkļa vārds.
šķirklis Vārdnīcas teksta daļa, kurā ietilpst skaidrotais vai tulkotais vārds, tā gramatiskās formas, norādes, skaidrojumi vai tulkojumi, vārda lietojuma paraugi, attēli.
iestarpināts vārds vārds (vārdu savienojums), kas izsaka blakus paskaidrojumu vai piezīmi par teikumā minēto un ir sintaktiski neatkarīgs.
iestarpināts vārdu savienojums vārds (vārdu savienojums), kas izsaka blakus paskaidrojumu vai piezīmi par teikumā minēto un ir sintaktiski neatkarīgs.
iesprausts vārds vārds (vārdu savienojums), kas niansē teikuma saturu un ir sintaktiski neatkarīgs.
iesprausts vārdu savienojums vārds (vārdu savienojums), kas niansē teikuma saturu un ir sintaktiski neatkarīgs.
vārda grafiskais attēls vārds rakstītā veidā.
pavārds Vārds, kādā dēvē cilvēku; arī uzvārds.
patstāvīgs vārds vārds, kam ir patstāvīga leksiska nozīme un kas teikumā var būt teikuma loceklis.
apstākļa vārds vārds, kas apzīmē darbības vai stāvokļa pazīmi (darbības vietu, laiku, veidu u. tml.); adverbs.
adverbs Vārds, kas apzīmē darbības vai stāvokļa pazīmi (darbības vietu, laiku, veidu u. tml.); apstākļa vārds.
modāls vārds vārds, kas izsaka modalitāti.
adjektīvs Vārds, kas izsaka priekšmeta pazīmi (īpašību, attieksmi); īpašības vārds.
īpašības vārds vārds, kas nosauc priekšmeta pazīmi; adjektīvs.
saistītājvārds Vārds, ko izmanto, lai norādītu uz vārdformu saistījumu (verbs saitiņas nozīmē, prievārds, saiklis, partikula).
lamuvārds Vārds, ko lieto tā, lai apvainotu kādu, aizskartu kāda godu, pašcieņu; lamu vārds.
lamu vārds vārds, ko lieto tā, lai apvainotu kādu, aizskartu kāda godu, pašcieņu.
kristītais vārds vārds, kurā (bērns) nosaukts kristības ceremonijā.
kristāmvārds Vārds, kurā bērnu vai pieaugušo nosauc kristību ceremonijā; kristītais vārds.
verbs Vārdšķira, pie kuras pieder lokāmi vārdi, kas apzīmē darbību vai stāvokli; šīs vārdšķiras vārds; darbības vārds.
saiklis Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, kas norāda uz dažādām jēdzieniski gramatiskām attieksmēm starp vārdiem, vārdkopām, salikta teikuma daļām, kā arī starp teikumu un tā iepriekšējo kontekstu; šīs vārdšķiras vārds; konjunkcija.
skaitlis Vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, kas ir abstraktu skaitļu vai skaitļos izteikta priekšmetu skaita nosaukumi vai kas nosauc priekšmetu kārtību, kādā tie atrodas īstenībā vai seko cits citam, šos priekšmetus minot vai skaitot; šīs vārdšķiras vārds.
numerālis Vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, kas izsaka priekšmetu skaitu vai secību; skaitļa vārds.
uzrunas grupa vārdu grupa, kas veidojas, ja uzrunu paskaidro kāds patstāvīgs vārds (piem., apzīmētājs).
diplomātika Vēstures zinātnes palīgdisciplīna, kas pētī vēsturiskos dokumentus – to saturu, formu, īstumu. (Šķirklis vārds vārdā no Svešvārdu vārdnīcas un es īsti piemērus neatrodu ar šādu nozīmi.)
attieksmes vietniekvārds vietniekvārds, kas ievada palīgteikumu.
norādāmais vietniekvārds vietniekvārds, kas norāda uz konkrētām, runas situācijā atpazīstamām dzīvām būtnēm, priekšmetiem vai to pazīmēm.
piederības vietniekvārds vietniekvārds, kas norāda uz to, kuram kas pieder vai kurš ir saistīts (ar ko).
refleksīvais vietniekvārds vietniekvārds, kas norāda, ka darbība vērsta uz darītāju.
oikonīms Vietvārds, kas nosauc apdzīvotu vietu, arī mājvārdu.
toponīms Vietvārds; īpašvārds, kas nosauc ģeogrāfisku objektu.
rupjība Vispārināta īpašība --> rupjš (4); nepieklājīgs, rupjš vārds, izteiciens, nepieklājīga, rupja izturēšanās.
žargonisms Žargonā lietots vārds vai izteiciens; žargonvārds.

vārds citās vārdnīcās:

Tēzaurs

LLVV

MEV