izsvītrot
izsvītrot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
1.Pārsvītrojot norādīt, ka (teksta daļa, vārds) vairs neietilpst (tekstā).
PiemēriIzsvītrot no teksta dažus teikumus.
- Izsvītrot no teksta dažus teikumus.
- Izsvītrot teikumā vienu vārdu.
1.1.Pārsvītrojot personas vārdu (piem., sarakstā), norādīt, ka (persona) vairs neietilpst kādā kopumā.
PiemēriIzsvītrot no saraksta vairākus zēnus.
- Izsvītrot no saraksta vairākus zēnus.
1.2.pārnestā nozīmē Padarīt, uzskatīt (ko) par neeksistējošu.
PiemēriIzsvītrot Dievu no savas dzīves.
- Izsvītrot Dievu no savas dzīves.