izsvītrot
izsvītrot -oju, -o, -o, pag. -oju transitīvs, darbības vārds
1.Pārsvītrojot norādīt, ka (teksta daļa, vārds) vairs neietilpst (tekstā).
PiemēriIzsvītrot no teksta dažus teikumus.
1.1.Pārsvītrojot personas vārdu (piem., sarakstā), norādīt, ka (persona) vairs neietilpst kādā kopumā.
PiemēriIzsvītrot no saraksta vairākus zēnus.
1.2.pārnestā nozīmē Padarīt, uzskatīt (ko) par neeksistējošu.
PiemēriIzsvītrot Dievu no savas dzīves.