pavārds
pavārds lietvārds; vīriešu dzimte
1.Vārds, kādā dēvē cilvēku; arī uzvārds.
PiemēriValdnieka Tālivalža vārds tautā lietots kā pavārds, lai raksturotu viņa valsts plašumu.
- Valdnieka Tālivalža vārds tautā lietots kā pavārds, lai raksturotu viņa valsts plašumu.
- Ir daudz latviešu saimnieku, kas paturējuši par pavārdiem savus māju vārdus.
1.1.Lietotājvārds (internetā).
PiemēriIzgudrot sev pavārdu.
- Izgudrot sev pavārdu.
1.2.Nosaukums (parasti neoficiāls), kādā dēvē kādu vietu, priekšmetu u. tml.
PiemēriBaltais nams Rīgā ir opera, šo pavārdu ir nostiprinājis Mariss Vētra ar savu tāda paša nosaukuma atmiņu grāmatu.
- Baltais nams Rīgā ir opera, šo pavārdu ir nostiprinājis Mariss Vētra ar savu tāda paša nosaukuma atmiņu grāmatu.