gandarīt
gandarīt -īju, -ī, -ī, arī -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) izjūt apmierinājumu, prieku (par ko).
PiemēriViņu gandarī iespējas darboties un sevi apliecināt.
Stabili vārdu savienojumiJusties gandarītam.
2.Atdarīt, atmaksāt, pēc tam izjūtot apmierinājumu, iegūstot sirdsmieru.
PiemēriGandarīt apvainojumu ar dūres sitienu.
3.joma: reliģija Pateikties, atlīdzināt Dievam, izpērkot grēkus, lūdzoties u. tml.
PiemēriUn iziesim mēs kādu rītu, Lai paši sevi atpazītu, Lai mēs, ak Kungs, Tev gandarītu Līdz audzei septītai.