habilitēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ējuintransitīvs, darbības vārds
Piešķirt habilitētā zinātņu doktora grādu.
PiemēriHabilitētā doktore.
Piemēri
Habilitētā doktore.
Habilitētais bioloģijas zinātņu doktors.
Stabili vārdu savienojumiHabilitētais doktors.
Stabili vārdu savienojumi
Habilitētais doktors — zinātniskais grāds (doktora grāda augstākā pakāpe), ko (Latvijā) piešķir personai, kas aizstāvējusi habilitācijas darbu; persona, kam piešķirts šis grāds.
Cilme:No viduslaiku latīņu habilitare ‘pierādīt spējas’.