Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
apburt
apburt -buru, -bur, -bur, pag. -būru darbības vārds; transitīvs
apburtība lietvārds; sieviešu dzimte
apbūrums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Pakļaut burvestībai; noburt.
PiemēriApburt lopus.
  • Apburt lopus.
  • Apburtā pils.
2.Savaldzināt, sajūsmināt.
PiemēriMūzika viņu apbūra.
  • Mūzika viņu apbūra.
  • Meitene ar savu izskatu un uzvedību puisi apbūra.
  • Mājastēva sirsnība visus apbūra.
Stabili vārdu savienojumiApburtais loks.
  • Apburtais loks idioma — apstākļu kopums, no kura nevar rast izeju.