pieēvelēt
pieēvelēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Nedaudz ēvelējot, pielāgot, pielīdzināt (ko).
PiemēriPieēvelēt durvis.
- Pieēvelēt durvis.
- Pieēvelēt logu vai durvju vērtnes.
2.Ēvelējot (piem., kāpostus), sagatavot (tos) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
PiemēriViņš nespēj tik daudz kāpostu pieēvelēt.
- Viņš nespēj tik daudz kāpostu pieēvelēt.