grēks
grēks [grȩ̀ks] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Apzināts vai neapzināts reliģiski ētisko pamatnormu (baušļu) pārkāpums.
PiemēriIekārot cita mantu ir grēks.
- Iekārot cita mantu ir grēks.
- Nožēlot grēkus.
Stabili vārdu savienojumiAtlaist grēkus. Iedzimtais grēks. Krist grēkā.
- Atlaist grēkus — piedot grēkus.
- Iedzimtais grēks — cilvēka nosliece rīkoties pretēji Dieva gribai, kura iedzimta no Ādama un Ievas.
- Krist grēkā — grēkot.
- Nāves grēks — ļoti liels grēks.
- Sūdzēt grēkus — izstāstīt un nožēlot savus grēkus.
1.1.Nosodāma, slikta rīcība; nodarījums; netikums.
PiemēriPīpēt ir grēks.
- Pīpēt ir grēks.
- Grēks būtu visu atvaļinājumu pavadīt pilsētā.
Stabili vārdu savienojumiNāvīgs grēks.
- Nāvīgs grēks — ļoti liels grēks.
Stabili vārdu savienojumiAtgriezties no grēkiem. Grēka gabals. Grēka pagale. Grēku plūdi. Ievest grēkā. Izpirkt grēkus.
- Atgriezties no grēkiem — atzīstot un nožēlojot savus grēkus, tikt atbrīvotam no tiem.
- Grēka gabals idioma — sarunvaloda cilvēks, kas ir izdarījis ko sliktu, kura rīcība tiek nosodīta.
- Grēka pagale idioma — sarunvaloda cilvēks, kas ir izdarījis ko sliktu, kura rīcība tiek nosodīta.
- Grēku plūdi idioma — ļoti lieli plūdi, liels posts, arī nelaime.
- Ievest grēkā idioma — pavedināt (kādu) darīt ko aizliegtu, nosodāmu.
- Izpirkt grēkus idioma — darīt tā, lai izlabotu (savu rīcību, izturēšanos).
- Izsūdzēt grēkus — izstāstīt grēkus (grēksūdzē).
Cilme:No krievu грех.