greizs
greizs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
greiza -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
greizi apstākļa vārds
1.Tāds, kas ir sašķiebies, sasvēries, sagriezies uz vienu pusi; šķībs.
PiemēriGreiza līnija.
- Greiza līnija.
- Greizi izaudzis koks.
- Uz tā stūra, kur lūdz, Naudu ubags sev greizs, Mani samīs drīz ilgas kā zirgi.
2.Kļūdains, nepareizs.
PiemēriGreizs priekšstats.
- Greizs priekšstats.
- Dzīvot pilnīgi greizi.
Stabili vārdu savienojumiGreizais spogulis. Greizs solis. Noiet greizi.
- Greizais spogulis — spogulis, kas rāda izkropļotu attēlu.
- Greizs solis — nepareiza rīcība.
- Noiet greizi — notikt, norisēt kļūmīgi, nepareizi.
3.Tāds, kurā izpaužas nepatika, neuzticība, nelabvēlība u. tml.
PiemēriGreizs skatiens.
- Greizs skatiens.
- Savilkt seju greizā smaidā.
Stabili vārdu savienojumiNošaut greizi.
- Nošaut greizi sarunvaloda — kļūdīties, rīkoties nepareizi.
Stabili vārdu savienojumiGreiza sirds. Greizā spogulī. Iziet greizi. Šaut greizi. Šķībi (un) greizi.
- Greiza sirds idioma — greizsirdība.
- Greizā spogulī idioma — sagrozītā, izkropļotā veidā.
- Iziet greizi — nepaveikties, norisēt kļūmīgi.
- Šaut greizi idioma — sarunvaloda kļūdīties, nepareizi rīkoties.
- Šķībi (un) greizi idioma — sarunvaloda ļoti nepareizi.