gredzens
gredzens [grȩdzȩ̀ns] vīriešu dzimte, lietvārds
1.Apļveida (parasti dārgmetāla) stīpiņa, ko valkā pirkstā par rotas lietu vai laulības zīmi.
PiemēriZelta gredzens.
Stabili vārdu savienojumiBriljanta (arī dzintara, rubīna u. tml.) gredzens.
1.1.Stīpiņa, ar ko gredzeno dzīvniekus (parasti putnus).
PiemēriAplikt gredzenu ap putna kāju.
2.Detaļa, kam ir noslēgta loka forma.
PiemēriVirzuļa gredzens.
2.1.Tas, kam ir loka, apļa, spirāles forma.
PiemēriSaules staru gredzens.
2.2.Gada laikā izaugusī (koksnes) kārta (gadskārta), kas redzama koka stumbra šķērsgriezumā.
PiemēriGadu gredzeni.
3.joma: literatūrzinātne Vienāda vai ļoti līdzīga teksta atkārtojums (daiļdarba vai tā daļas) sākumā un beigās.
PiemēriGredzena kompozīcija.