gredzens
gredzens [grȩdzȩ̀ns] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Apļveida (parasti dārgmetāla) stīpiņa, ko valkā pirkstā par rotas lietu vai laulības zīmi.
PiemēriZelta gredzens.
- Zelta gredzens.
- Laulības gredzens.
- Saderināšanās gredzens.
- Gredzens ar dārgakmeni.
Stabili vārdu savienojumiBriljanta (arī dzintara, rubīna u. tml.) gredzens.
- Briljanta (arī dzintara, rubīna u. tml.) gredzens — gredzens, kurā iestiprināts briljants (dzintars, rubīns u. tml.).
- Mīt gredzenus — apmainīties gredzeniem (saderinoties, laulājoties).
- Rubīna gredzens — gredzens, kurā iestiprināts rubīns.
- Samīt gredzenus — uzvilkt viens otram gredzenus laulājoties.
1.1.Stīpiņa, ar ko gredzeno dzīvniekus (parasti putnus).
PiemēriAplikt gredzenu ap putna kāju.
- Aplikt gredzenu ap putna kāju.
2.Detaļa, kam ir noslēgta loka forma.
PiemēriVirzuļa gredzens.
- Virzuļa gredzens.
- Caurule ar metāla gredzenu galā.
2.1.Tas, kam ir loka, apļa, spirāles forma.
PiemēriSaules staru gredzens.
- Saules staru gredzens.
- Ūdens viļņu gredzeni.
- Izpūst dūmu gredzenus.
- Sastiprināt stiepli gredzenā.
- Sivēnam aste ir gredzenā.
2.2.Gada laikā izaugusī (koksnes) kārta (gadskārta), kas redzama koka stumbra šķērsgriezumā.
PiemēriGadu gredzeni.
- Gadu gredzeni.
3.joma: literatūrzinātne Vienāda vai ļoti līdzīga teksta atkārtojums (daiļdarba vai tā daļas) sākumā un beigās.
PiemēriGredzena kompozīcija.
- Gredzena kompozīcija.