samelot
samelot [samȩluôt] -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
sameloties darbības vārds; atgriezenisks
1.Apzināti pateikt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
PiemēriSamelot, ka ir pilngadīgs.
- Samelot, ka ir pilngadīgs.
- Sameloju, ka esmu slims.
- intransitīvs Šad tad mātei sameloju.
1.1.Nepatiesi atspoguļot (piem., par tekstu).
PiemēriGrāmatā nekas nav samelots.
- Grāmatā nekas nav samelots.