sameklēt
sameklēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
1.Meklējot iegūt, dabūt; atrast (piem., ko ieglabātu, noliktu).
PiemēriSameklēt ugunsdrošos ķieģeļus.
1.1.Meklējot panākt, ka (kāds) tiek sastapts.
PiemēriSameklēt sētnieku ar pagraba atslēgu.
1.2.Meklējot (piem., vietu, celtni), nokļūt (pie tās).
PiemēriSameklēt vagonā brīvu vietu.
1.3.Meklējot (ar skatienu), ieraudzīt.
PiemēriAr acīm sameklēt publikā draudzeni.
2.Meklējot izraudzīt (kādu, arī ko piemērotu) kādam nolūkam.
PiemēriSameklēt jaunu darbinieku.