Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
samērcēt
samērcēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
1.Iemērcot (ko šķidrumā), saslapināt (to).
PiemēriSamērcēt pirtsslotu ūdenī.
1.1.Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, slapjš.
PiemēriSamērcēt peļķēs kājas.
Stabili vārdu savienojumiSamērcēt līdz ādai. Samērcēt līdz kaulam. Samērcēt līdz pēdējai vīlei.