Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
samērcēt
samērcēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Iemērcot (ko šķidrumā), saslapināt (to).
PiemēriSamērcēt pirtsslotu ūdenī.
1.1.Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, slapjš.
PiemēriSamērcēt peļķēs kājas.
Stabili vārdu savienojumiSamērcēt līdz ādai. Samērcēt līdz kaulam. Samērcēt līdz pēdējai vīlei.