samērcēt
samērcēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Iemērcot (ko šķidrumā), saslapināt (to).
PiemēriSamērcēt pirtsslotu ūdenī.
- Samērcēt pirtsslotu ūdenī.
- Pirms šūšanas audumu samērcēt un izžāvēt.
- Baltmaizes šķēles samērcē pienā.
1.1.Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, slapjš.
PiemēriSamērcēt peļķēs kājas.
- Samērcēt peļķēs kājas.
- Lietus samērcēja sienu.
Stabili vārdu savienojumiSamērcēt līdz ādai. Samērcēt līdz kaulam. Samērcēt līdz pēdējai vīlei.
- Samērcēt līdz ādai idioma — padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
- Samērcēt līdz kaulam idioma — padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
- Samērcēt līdz pēdējai vīlei idioma — padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).