Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
samērīt
samērīt -īju, -ī, -ī, arī -mēru [-mȩ̃ru], -mēri, -mēra [-mȩ̃ra], pag. -īju transitīvs, darbības vārds
1.Mērījot sadalīt (noteiktās daļās); mērījot iezīmēt (noteiktas daļas).
PiemēriSamērīt zemes gabalus.
1.1.Samērot1.
PiemēriSamērīt viena dēļa garumu ar otru.