licenciāts
licenciāts lietvārds; vīriešu dzimte
licenciāte dsk. ģen. -šu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Zemākais zinātniskais grāds (dažās valstīs); persona, kam ir šāds grāds.
PiemēriTeoloģijas licenciāts.
1.1.vēsturisks Viduslaikos – persona, kas ieguvusi tiesības lasīt lekcijas universitātē.
2.Persona, kas saņēmusi licenci.
PiemēriLicenciāts iesniedz pārskatu.
Cilme:No viduslaiku latīņu licentiatus ‘apgādāts ar atļauju’.