uzmargot
uzmargot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds
1.intransitīvs; formā: trešā persona Iesākt būt mainīgi spilgtam, krāsainam.
PiemēriApgaismotajā ielā uzmargo krāsas.
- Apgaismotajā ielā uzmargo krāsas.
2.sarunvaloda, transitīvs Izgatavot (piemēram, uzadot, uztamborējot, uzzīmējot); pagatavot, arī sacerēt.
PiemēriUzmargot adītam apmetnim apkakli.
- Uzmargot adītam apmetnim apkakli.
- Uzmargot glītu kājceliņu.
- Pašam uzmargot apsveikuma kartīti.
- Uzmargo garšīgas vakariņas!
- Autore reizēm uzmargo pa lugai.
3.intransitīvs; formā: trešā persona Uzsmidzināt, uzmirgot2.
PiemēriDrusku uzmargoja lietus.
- Drusku uzmargoja lietus.