klaušināt novecojis
klaušināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; intransitīvs
klaušinājums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Vairākkārt, vairākiem jautāt, lai uzzinātu (ko).
PiemēriKlaušināt pēc darba.
- Klaušināt pēc darba.
- Klaušināt pēc palīga.
- Klaušināt pēc jaunas dzīvesvietas.
1.1.transitīvs Izjautāt, pratināt (kādu).
PiemēriNeviens viņu vēl nedomāja klaušināt.
- Neviens viņu vēl nedomāja klaušināt.