Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
saspriegt
saspriegt -spriedzu, -spriedz, -spriedz, pag. -spriedzu transitīvs, darbības vārds
saspriegtība sieviešu dzimte, lietvārds
saspriegties atgriezenisks, darbības vārds
saspriegums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas mehānisks spriegums.
PiemēriSaspriegti pārseguma paneļi.
2.Sasprindzināt.
PiemēriSaspriegt muskuļus.
3.formā: trešā persona Saspringt.
PiemēriMuskuļi saspriegst.