sasprēgāt
sasprēgāt [sasprȩ̃gât] 3. pers. -sprēgā, pag. -sprēgaja darbības vārds; intransitīvs
sasprēgājums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Kļūt tādam, kam sprēgāšanas rezultātā rodas vairākas, daudzas sīkas, garenas, nedziļas brūces.
PiemēriSasprēgājušas lūpas.
- Sasprēgājušas lūpas.
- Aukstā, mitrā laikā roku āda sasprēgā.
- Bieži vien sausi, sasprēgājuši papēži un kāju pēdas liecina par A vitamīna trūkumu.
2.Kļūt tādam, kā virsmā rodas vairākas, daudzas plaisas (par priekšmetu, materiālu u. tml.).
PiemēriKoka priekšmeti lielā sausumā var sasprēgāt.
- Koka priekšmeti lielā sausumā var sasprēgāt.
- Ilgstošā saules iedarbībā gumija sasprēgājusi.
- Dāliju gumiem neder vēsa vieta un caurvējš, tad var gadīties, ka miziņa sasprēgā.
2.1.Saplaisāt (par stiklu).
PiemēriAutomašīnai sasprēgājis priekšējais stikls.
- Automašīnai sasprēgājis priekšējais stikls.
- Kāpņutelpā logi sasprēgājuši.