saspraudīt
saspraudīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Spraudot ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā; spraudot ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
PiemēriKabinetā pie sienas Latvijas karte, saspraudīta mazām krāsainām podziņām.
- Kabinetā pie sienas Latvijas karte, saspraudīta mazām krāsainām podziņām.
- Saspraudīt gar sienām ozolzarus.
2.Spraudot savienot, sastiprināt.
PiemēriViss sašūšanai man ir gatavs, nomērīts, piegriezts, pārbaudīts, sadiegts un saspraudīts ar adatām.
- Viss sašūšanai man ir gatavs, nomērīts, piegriezts, pārbaudīts, sadiegts un saspraudīts ar adatām.