Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
saspolēt
saspolēt [saspuõlêt] -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Uztīt (piem., dziju), parasti lielākā daudzumā uz spoles; spolējot dziju, piepildīt ar to (spoli).
PiemēriSaspolēt diegus.
  • Saspolēt diegus.
  • Saspolēt daudz spolīšu.
1.1.Uztīt (uz spoles).
PiemēriZēni jau māk izmest āķi tālumā un tad veikli saspolēt atpakaļ.
  • Zēni jau māk izmest āķi tālumā un tad veikli saspolēt atpakaļ.
2.sarunvaloda, intransitīvs Sākt spolēt un beigt spolēt.
PiemēriMašīna startā saspolē.
  • Mašīna startā saspolē.
  • Uz slidenā ceļa saspolēja ritenis, un aizmugure jau grāvī.