Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
saspolēt
saspolēt [saspuõlêt] -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Uztīt (piem., dziju), parasti lielākā daudzumā uz spoles; spolējot dziju, piepildīt ar to (spoli).
PiemēriSaspolēt diegus.
1.1.Uztīt (uz spoles).
PiemēriZēni jau māk izmest āķi tālumā un tad veikli saspolēt atpakaļ.
2.sarunvaloda, intransitīvs Sākt spolēt un beigt spolēt.
PiemēriMašīna startā saspolē.