saspīlēt
saspīlēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
saspīlēties darbības vārds; atgriezenisks
1.Panākt, būt par cēloni, ka (piem., cilvēku attiecībās) rodas saskaņas trūkums, arī naidīgums, kas var pāriet sadursmē.
PiemēriSaspīlēt situāciju.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasniedz augstu, arī galēju, parasti nevēlamu, pakāpi.
Stabili vārdu savienojumiSaspīlēt nervus.