saspīlēt
saspīlēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
saspīlēties darbības vārds; atgriezenisks
1.Panākt, būt par cēloni, ka (piem., cilvēku attiecībās) rodas saskaņas trūkums, arī naidīgums, kas var pāriet sadursmē.
PiemēriSaspīlēt situāciju.
- Saspīlēt situāciju.
- Saspīlēt diplomātiskās attiecības.
- Ja ir cilvēki, kas attiecības cenšas saspīlēt, es parasti visu izlīdzinu.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasniedz augstu, arī galēju, parasti nevēlamu, pakāpi.
Stabili vārdu savienojumiSaspīlēt nervus.
- Saspīlēt nervus — panākt, būt par cēloni, ka psihiska stāvokļa intensitāte sasniedz augstu, arī galēju, parasti nevēlamu pakāpi.