saspītēties
saspītēties -ējos, -ējies, -ējas, -pag. -ējos darbības vārds; atgriezenisks
Kļūt spītīgam.
PiemēriBērnišķīgi saspītēties.
- Bērnišķīgi saspītēties.
- Viņa piepeši apvainojas, saspītējas un aizskrien.
- Visi teica, ka darbā tiku sava tēva dēļ, saspītējos un nolēmu pierādīt – es pati varu!