saspraukties
saspraukties tikai dsk. pers. -spraucamies, -spraucaties, -spraucas, pag. -spraucāmies darbības vārds; atgriezenisks
Spraucoties savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem.
PiemēriSaspraucāmies pārpildītajā autobusā.
- Saspraucāmies pārpildītajā autobusā.
- Sanākušie saspraucās nelielajā priekšnamā.
- Centrālā iela bija nobloķēta, un visām automašīnām ātri nācās saspraukties šaurās šķērsieliņās.