noplakt
noplakt 3. pers. -plok [-pluok], pag. -plaka darbības vārds; intransitīvs
1.Pazemināties (par ūdens līmeni); kļūt tādam, kurā pazemināts ūdens līmenis (par ūdenstilpi).
PiemēriPalu ūdeņi sāk noplakt.
- Palu ūdeņi sāk noplakt.
- Var redzēt, ka ūdens līmenis pamazām noplacis.
- Dubna noplok, pali lielajās upēs vēl gaidāmi.
1.1.Kūstot (sniegam), samazināties, kļūt zemākam, plānākam.
PiemēriSniegs pavasara saulē strauji noplacis.
- Sniegs pavasara saulē strauji noplacis.
- Sniega kupenas jau ir krietni noplakušas.
1.2.Samazināties, arī izzust.
PiemēriLiesmas pēkšņi noplok kā ar ūdeni aplietas.
- Liesmas pēkšņi noplok kā ar ūdeni aplietas.
- Pēc kāda laika viļņi noplaka.
1.3.Samazināties; tikt izlietotam.
PiemēriDarbu kaudzīte noplakusi.
- Darbu kaudzīte noplakusi.
- Mani krājumi noplakuši.
1.4.Kļūt klusākam.
PiemēriBalsis pamazām noplaka.
- Balsis pamazām noplaka.
- Vēlās vakara stundās ielu troksnis noplaka.
2.Samazināties, pavājināties (piem., par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
PiemēriNiknums, dusmas pamazām noplok.
- Niknums, dusmas pamazām noplok.
- Sajūsma ātri noplaka.
- Interese ir noplakusi.
- Sabiedrības ziņkāre ar laiku noplaka.