komunicēt
komunicēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; intransitīvs
komunicēties darbības vārds; atgriezenisks
Saziņas procesā dot, sniegt informāciju, izteikt (ko); sazināties, uzturēt kontaktus.
PiemēriPrasme lietišķi komunicēt.
- Prasme lietišķi komunicēt.
- Spēt komunicēt ar ļoti dažādiem cilvēkiem.
- Mācīt cilvēkiem komunicēt vienam ar otru.
- Komunicēt ar sabiedrību.
Cilme:No angļu communicate, kam pamatā latīņu communicare ‘sarunāties, dalīties domās’.
Normatīvais komentārs:Latviešu valodā darbības vārdu komunicēt dažreiz lieto nepareizi – komunikēt. Pareizā forma: komunicēt.