asistents
asistents vīriešu dzimte, lietvārds
asistente dsk. ģen. -šu sieviešu dzimte, lietvārds
1.Speciālista palīgs; darba galvenā, atbildīgā veicēja palīgs.
PiemēriĶirurga, režisora asistents.
1.1.Aptiekas darbinieks, kas pēc receptes pagatavo zāles.
PiemēriFarmaceita asistents aptiekā.
2.Zemākais zinātniskais nosaukums Latvijas Republikas augstskolās un zinātniskās pētniecības iestādēs.
PiemēriZinātniskais asistents.
3.Invalīdu pavadonis, palīgs.
PiemēriAsistentu pakalpojums invalīdiem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem.
Cilme:No latīņu assistens, assistentis ‘tas, kas stāv klāt, kas palīdz’.