savaldīgs
savaldīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
savaldīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
savaldīgi apstākļa vārds
savaldība lietvārds; sieviešu dzimte
savaldīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kam ir raksturīga spēja atbilstoši situācijai (piem., spriedzes brīžos, kritiskās situācijās) mazināt savu psihisko stāvokļu izpausmes vai neizpaust tos.
PiemēriSavaldīgs cilvēks.
- Savaldīgs cilvēks.
- Viņa ir savaldīga un spriedzes brīžos nemēdz izlādēt dusmas uz mājiniekiem.
- Runājot ar apmeklētājiem, pat saasinātās situācijās jācenšas būt savaldīgam.
- Es piederu savaldīgiem ļaudīm, reti izrādu, ko jūtu.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriSavaldīgs raksturs.
- Savaldīgs raksturs.
- Izturēties savaldīgi.
- Runāt savaldīgā balsī.
- Man bija iespēja būt par liecinieku direktora savaldīgajam mieram.