stindzināt
stindzināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sastingst.
PiemēriStindzināt galertu.
- Stindzināt galertu.
- Želatīnu izkausē, pievieno sulai un stindzina ledusskapī.
2.formā: trešā persona Būt par cēloni tam, ka (kas, kāds) stipri salst.
PiemēriDrēgnums nebeidz stindzināt.
- Drēgnums nebeidz stindzināt.
- Asais, aukstais vējš stindzina pieturā stāvošos.
- Bargā sala stindzinātie putni satupuši ap barotavu.
3.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nespēj kustēties, veikt kādas darbības.
PiemēriBailes stindzina.
- Bailes stindzina.
- Nāve, kas tevi stindzina un kuru tu redzi savas dzīves nobeigumā, vēl nav visa beigas.
Stabili vārdu savienojumiStindzināt asinis.
- Stindzināt asinis idioma — izraisīt (lielas) bailes, šausmas.