stimulēt
stimulēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
stimulācija lietvārds; sieviešu dzimte
stimulējums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Rosināt, pamudināt (kādu) veikt kādas darbības; panākt, būt par cēloni, ka izraisās, aktivizējas (darbība, rīcība u. tml.).
PiemēriLai stimulētu darbiniekus, uz svētkiem tika izmaksātas prēmijas.
1.1.Rosināt, veicināt (kādu īpašību, psihiska vai fizioloģiska stāvokļa u. tml.) rašanos, izveidošanos.
PiemēriSports disciplinē, stimulē mērķtiecību.
1.2.Panākt, būt par cēloni, ka izraisās, aktivizējas (process, norise u. tml.), arī aktivizējas darbības, norises (kādā nozarē, jomā u. tml.).
PiemēriStimulēt dzimstību.