noraukt
noraukt -raucu, -rauc, -rauc, pag. -raucu darbības vārds; transitīvs
noraukums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Savienojot adījuma valdziņus, samazināt (valdziņu) skaitu.
PiemēriValdziņus norauc pakāpeniski.
1.1.Raucot nobeigt adījumu.
PiemēriNoraukt zeķes purngalu.