Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
žāvēt
žāvēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
žāvējums vīriešu dzimte, lietvārds
žāvēties atgriezenisks, darbības vārds
1.Ar siltumu, gaisa plūsmu mazināt (kā) mitrumu, ūdens saturu; kaltēt.
PiemēriŽāvēt sienu.
1.1.Šādā veidā mazināt (uzturlīdzekļu) ūdens saturu, lai sagatavotu (tos) ilgākai glabāšanai, pārveidotu (to garšu).
PiemēriŽāvēt ābolus.
1.2.Būt par cēloni tam, ka (parasti augsne, siens) zaudē mitrumu, ūdens saturu (par sauli, vēju).
PiemēriSaule žāvē salijušo zemi.
2.Konservēt, apstrādājot (gaļas produktus, zivis) ar dūmu pūsmu; kūpināt.
PiemēriŽāvēt gaļu.