ziņkārīgs
ziņkārīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
ziņkārīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
ziņkārīgi apstākļa vārds
ziņkārība lietvārds; sieviešu dzimte
1.Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt u. tml.
PiemēriBūt ziņkārīgam.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriZiņkārīgs skatiens.
1.2.Tāds, kas neatlaidīgi cenšas (ko jaunu, nepazīstamu) aplūkot, iepazīt (par dzīvniekiem).
PiemēriBrieži ziņkārīgi nāk pie žoga.
1.3.lietvārda nozīmē; formā: noteiktā galotne Cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt u. tml.
PiemēriNegadījuma vietā sapulcējās krietns pulks ziņkārīgo.
Stabili vārdu savienojumiPlīst (vai) aiz ziņkārības. Plīst (vai) no ziņkārības.