zīlēt
zīlēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
zīlējums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Ar dažādiem maģiskiem paņēmieniem censties uzzināt (ko, piem., nākotni).
PiemēriJaungada naktī lējām laimes, zīlējām nākotni.
- Jaungada naktī lējām laimes, zīlējām nākotni.
- Ieraugot pirmo tauriņu, zīlēju, kāda būs vasara.
1.1.intransitīvs Lietojot dažādus maģiskus paņēmienus, censties ko uzzināt.
PiemēriMeitenes zīlē ar pīpenēm – mīl vai nemīl.
- Meitenes zīlē ar pīpenēm – mīl vai nemīl.
- Zīlēt ar kārtīm.
- Jāņos zīlē, divus vaiņagus laižot upē.
Stabili vārdu savienojumiZīlēt pēc rokas.
- Zīlēt pēc rokas — pēc delnas līnijām paredzēt (kādam) nākotni, arī noteikt pagātni.
1.2.Minēt (kas notiks); censties (ko) paredzēt; pareģot.
PiemēriStāvu pieturā un zīlēju – autobuss pienāks vai nē.
- Stāvu pieturā un zīlēju – autobuss pienāks vai nē.
- Politikas analītiķi zīlē, kādu iespaidu prezidenta runa atstās uz vēlētājiem.
Stabili vārdu savienojumiZīlēt kafijas biezumos. Zīlēt pēc delnas.
- Zīlēt kafijas biezumos idioma — censties paredzēt, nepamatojoties uz ko konkrēti; izteikt nepamatotus pieņēmumus, minējumus.
- Zīlēt pēc delnas — pēc delnas līnijām paredzēt (kādam) nākotni, arī noteikt pagātni.