miniatūrs
miniatūrs -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
miniatūra -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
miniatūri apstākļa vārds
1.Ļoti mazs, sīks (piem., par tēlotājas vai lietišķās mākslas darbu).
PiemēriMiniatūrs portrets.
1.1.Tāds, kam ir mazs apjoms (par daiļdarbu).
PiemēriMiniatūras dzejas formas.
1.2.Tāds, kam ir neliels apjoms (par skaņdarbu).
PiemēriFugete – miniatūra fūga.
2.Tāds, kas ir ļoti samazināts apmērā; tāds, kas ir ļoti mazs.
PiemēriMiniatūras kalnu ainavas.
2.1.formā: noteiktā galotne Tāds, kas ir ievērojami mazāks, salīdzinot ar ko citu tajā pašā grupā.
PiemēriMiniatūrās gladiolas šķirnes.
Cilme:No itāļu miniatura, kam pamatā latīņu minium ‘cinobrs, mīnijs’, ar ko senatnē izkrāsoja sākumburtus rokraksta grāmatās.