miniatūrs
miniatūrs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
miniatūra -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
miniatūri apstākļa vārds
1.Ļoti mazs, sīks (piem., par tēlotājas vai lietišķās mākslas darbu).
PiemēriMiniatūrs portrets.
1.1.Tāds, kam ir mazs apjoms (par daiļdarbu).
PiemēriMiniatūras dzejas formas.
1.2.Tāds, kam ir neliels apjoms (par skaņdarbu).
PiemēriFugete – miniatūra fūga.
2.Tāds, kas ir ļoti samazināts apmērā; tāds, kas ir ļoti mazs.
PiemēriMiniatūras kalnu ainavas.
2.1.formā: noteiktā galotne Tāds, kas ir ievērojami mazāks, salīdzinot ar ko citu tajā pašā grupā.
PiemēriMiniatūrās gladiolas šķirnes.
Cilme:No itāļu miniatura, kam pamatā latīņu minium ‘cinobrs, mīnijs’, ar ko senatnē izkrāsoja sākumburtus rokraksta grāmatās.