mīnēt
mīnēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
Novietojot mīnas, gatavot uzspridzināšanai (ko).
PiemēriMīnēt ceļu, tiltu.
- Mīnēt ceļu, tiltu.
- Mīnēt stratēģiski nozīmīgas vietas.
- Ēka ir mīnēta.