miniatūrs
miniatūrs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
miniatūra -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
miniatūri apstākļa vārds
1.Ļoti mazs, sīks (piem., par tēlotājas vai lietišķās mākslas darbu).
PiemēriMiniatūrs portrets.
- Miniatūrs portrets.
- Miniatūri keramikas veidojumi.
- Miniatūras skulptūras.
1.1.Tāds, kam ir mazs apjoms (par daiļdarbu).
PiemēriMiniatūras dzejas formas.
- Miniatūras dzejas formas.
1.2.Tāds, kam ir neliels apjoms (par skaņdarbu).
PiemēriFugete – miniatūra fūga.
- Fugete – miniatūra fūga.
2.Tāds, kas ir ļoti samazināts apmērā; tāds, kas ir ļoti mazs.
PiemēriMiniatūras kalnu ainavas.
- Miniatūras kalnu ainavas.
- Miniatūras glāzītes.
2.1.formā: noteiktā galotne Tāds, kas ir ievērojami mazāks, salīdzinot ar ko citu tajā pašā grupā.
PiemēriMiniatūrās gladiolas šķirnes.
- Miniatūrās gladiolas šķirnes.
- Miniatūrais taksis, šnaucers, bulterjers.
Cilme:No itāļu miniatura, kam pamatā latīņu minium ‘cinobrs, mīnijs’, ar ko senatnē izkrāsoja sākumburtus rokraksta grāmatās.