sarukt
sarukt -rūku, -rūc, -rūk, pag. -ruku darbības vārds; intransitīvs
sarukums lietvārds; vīriešu dzimte
1.formā: trešā persona Samazināties tilpumā, apjomā – par vielām, materiāliem u. tml.
PiemēriSniega sega sarukusi.
- Sniega sega sarukusi.
- Gaļas gabals cepoties sarucis.
1.1.Samazināties garumā, platībā, arī ilgumā.
PiemēriAutomašīnu rinda sarukusi.
- Automašīnu rinda sarukusi.
- Graudaugu sējumi sarukuši.
- Ziemā dienas sarūk.
1.2.Samazināties (par attālumu).
PiemēriAttālums starp skrējējiem sarūk.
- Attālums starp skrējējiem sarūk.
1.3.Samazināties skaitliskajā vērtībā (par kādu kopumu).
PiemēriCenas sarūk.
- Cenas sarūk.
1.4.Samazināties (par kā skaitu, daudzumu).
PiemēriIedzīvotāju skaits sarūk.
- Iedzīvotāju skaits sarūk.
- Kaujā bija milzīgi zaudējumi – strēlnieku rindas saruka par trešdaļu.
1.5.pārnestā nozīmē Samazināties apjomā, vērienīgumā (par darbību, procesu).
PiemēriEksporta apjoms sarūk.
- Eksporta apjoms sarūk.
2.Kļūt mazākam, īsākam, sakumpt, salīkt (parasti par cilvēku, tā ķermeni).
PiemēriGrāmatā Alise te izaug līdz koku galotnēm, te sarūk pavisam sīka.
- Grāmatā Alise te izaug līdz koku galotnēm, te sarūk pavisam sīka.