Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
pastiepties
pastiepties -stiepjos, -stiepies, -stiepjas, pag. -stiepos atgriezenisks, darbības vārds
1.Stiepjoties pavirzīties kādā virzienā (par cilvēkiem, dzīvniekiem); tikt pastieptam (par ķermeni, tā daļām).
PiemēriVilciena pasažieris pastiepjas pēc somas uz plaukta.
Stabili vārdu savienojumiPastiepties pirkstgalos.
1.1.Kļūt garākam.
PiemēriUz vakara pusi koku ēnas pastiepjas garākas.
2.Paaugties.
PiemēriPuisēns pa vasaru acīmredzami pastiepies garumā.
3.Paildzināties (par laiku, laikposmu).
PiemēriPēc Ziemassvētkiem diena jau ir pastiepusies par dažām minūtēm garāka.