klinkers
klinkers lietvārds; vīriešu dzimte
1.Izturīgs, ciets būvmateriāls, ko iegūst, apdedzinot mālu līdz tā saķepšanai.
PiemēriKlinkera plāksnes, bruģis, ķieģelis.
- Klinkera plāksnes, bruģis, ķieģelis.
2.Cementa pusfabrikāts – apdedzināts un saķepis kaļķakmens kopā ar dažām citām izejvielām.
PiemēriCementa klinkers.
- Cementa klinkers.
- Samalt klinkeru.
Cilme:No vācu Klinker, angļu clinker.