klinkšķēt
klinkšķēt 3. pers. klinkšķ, pag. klinkšķēja darbības vārds; intransitīvs
Radīt paklusu skaņu (piem., par metāla, stikla priekšmetiem, kas strauji saskaras); atskanēt šādam troksnim.
PiemēriKlinkšķēdama sasitās pudele.
- Klinkšķēdama sasitās pudele.