Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
klinkšķēt
klinkšķēt 3. pers. klinkšķ, pag. klinkšķēja intransitīvs, darbības vārds
Radīt paklusu skaņu (piem., par metāla, stikla priekšmetiem, kas strauji saskaras); atskanēt šādam troksnim.
PiemēriKlinkšķēdama sasitās pudele.