klints
klints dsk. ģen. klinšu sieviešu dzimte, lietvārds
1.Masīvs cietu iežu kopums, kas izceļas pāri apkārtnei; ļoti liels, ciets iezis ar stāvām malām.
PiemēriStāva klints.
Stabili vārdu savienojumiKlinšu kāpējs. Klinšu kāpšana. Klinšu zīmējumi.
2.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs Tāds, kas dzīvo, uzturas, ir pielāgojies dzīvei klinšainās vietās (par dzīvniekiem).
PiemēriKlinšu ērglis.
2.1.Tāds, kas aug klinšainās, akmeņainās vietās.
PiemēriKlinšu augi.
Stabili vārdu savienojumiKā klints. Zemūdens klintis.