Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
klinkers
klinkers vīriešu dzimte, lietvārds
1.Izturīgs, ciets būvmateriāls, ko iegūst, apdedzinot mālu līdz tā saķepšanai.
PiemēriKlinkera plāksnes, bruģis, ķieģelis.
2.Cementa pusfabrikāts – apdedzināts un saķepis kaļķakmens kopā ar dažām citām izejvielām.
PiemēriCementa klinkers.
Cilme:No vācu Klinker, angļu clinker.