sadeldēt
sadeldēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Pieļaut, būt par cēloni, ka sadilst (1), sabojājas.
PiemēriSadeldēt kurpēm papēžus.
- Sadeldēt kurpēm papēžus.
- Sadeldēt saites.
- Sadeldēta izkapts.
2.Samazināt, parasti ievērojami (piem., skaitlisko vērtību, apjomu).
PiemēriCensties sadeldēt desmit punktu atpalicību hokeja turnīrā.
- Censties sadeldēt desmit punktu atpalicību hokeja turnīrā.
- Lēnām sadeldēt pretinieka pārsvaru.
- Lietus sadeldēja sniega segu.
3.Pieļaut, būt par cēloni, ka (cilvēks), kļūst vārgs, vājš, zaudē garīgos spēkus.
PiemēriDaudzo gadu sadeldēts vīrs.
- Daudzo gadu sadeldēts vīrs.
- Dzejnieks radošajās mokās sevi sadeldē.