iemidzināt
iemidzināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Panākt, ka (kāds) iemieg; sekmēt iemigšanu.
PiemēriIemidzināt bērnu ar šūpošanu.
- Iemidzināt bērnu ar šūpošanu.
- Uz jumta iemidzinoši grab lietus.
1.1.Izraisīt vispārēju narkozi; ar medikamentiem panākt, ka (parasti dzīvnieks) letāli iemieg.
PiemēriIemidzināt veco un slimo suni.
- Iemidzināt veco un slimo suni.
1.2.pārnestā nozīmē Izraisīt (kā) nepamatotu pašpārliecinātību; notrulināt (piem., uztveri, apziņu).
PiemēriKomandu iemidzināja vieglā iepriekšējā uzvara.
- Komandu iemidzināja vieglā iepriekšējā uzvara.
- Iemidzināt modrību.