iemigt
iemigt -miegu, -miedz, -mieg, pag. -migu darbības vārds; intransitīvs
1.Nonākt miega stāvoklī; aizmigt.
PiemēriApgulties un drīz iemigt.
- Apgulties un drīz iemigt.
- Zēns cieši iemidzis.
- Ilgi nespēt iemigt.
- Turēties nomodā un baidīties iemigt.
1.1.pārnestā nozīmē Apklust, norimt.
PiemēriNaktī pilsēta iemieg.
- Naktī pilsēta iemieg.
- Koki iemiguši līdz pavasarim.
Stabili vārdu savienojumiIemigt mūža miegā.
- Iemigt mūža miegā — nomirt.