iemiesot
iemiesot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
iemiesojums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Realizēt (piem., radošu ieceri materiālā formā); būt par (kā) materiālo izpausmi.
PiemēriIemiesot arhitektoniskās ieceres jaunceltnē.
1.1.Atveidot, attēlot (mākslas darbā).
PiemēriSavās grāmatās rakstnieks iemieso laikmeta vaibstus.