iemīlēt
iemīlēt -mīlu, -mīli, -mīl, pag. -mīlēju darbības vārds; transitīvs
1.Sākt izjust mīlas jūtas (pret kādu).
PiemēriIemīlēt meiteni.
- Iemīlēt meiteni.
- Biju puisi iemīlējusi.
- Varbūt mēs viens otru iemīlēsim.
2.Sākt izjust sirsnību, draudzību (pret kādu), pieķerties (kādam).
PiemēriIemīlēt biedrus, ar kuriem kopā pārvarētas grūtības.
- Iemīlēt biedrus, ar kuriem kopā pārvarētas grūtības.
- Audzēkņu iemīlēts pedagogs.
- Tauta iemīlējusi savu aktrisi.
2.1.Sākt izjust (kā) skaistumu, nepieciešamību (pēc tā).
PiemēriIemīlēt dzimto pusi.
- Iemīlēt dzimto pusi.
- Iemīlēt savu pilsētu.
- Iemīlēt mežu.
- Iemīlēt literatūru, mūziku, teātri.