Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
iemīcīt
iemīcīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Mīcot sagatavot (mīklu); izveidojot mīklu, sagatavot cepšanai (maizi).
PiemēriIemīcīt mīklu.
2.sarunvaloda Spaidot, bāžot iedabūt (kur iekšā).
PiemēriIemīcīt džemperi portfelī.